Author Archives: cssgroup

Bezmaksas datorprogrammas

By   January 26, 2016

bezmaksas datorprogrammas

Iepazīstieties ar noderīgām atklātā pirmkoda datorprogrammām, kuras ikviens ir tiesīgs lietot bez maksas kā nekomerciāliem, tā arī komerciāliem mērķiem. Visas šīs datorprogrammas būs piemērotas Microsoft Windows videi.
LibreOffice ir biroja programmatūras pakete, kas ir piemērota teksta apstrādei, darbam ar izklājlapām, kā arī datubāzēm un prezentācijām.

  • Firefox ir interneta pārlūkprogramma, kas ir aprīkota ar dažādām tēmām un paplašinājumiem.
  • Thunderbird ir elektroniskā pasta un ziņu barotņu lasīšanas programma, kas piedāvā dažādus rīkus pasta organizēšanai un mēstuļu jeb spama atvairīšanai.
  • GIMP ir attēlu apstrādes programma, kas sniedz iespējas veidot un apstādāt fotoattēlus un cita veida attēlus.
  • VLC ir video un audio failu atskaņotājs, kas atskaņo ne vien dažādu formātu video un audio failus, bet arī vairākus interneta straumēšanas protokolus.
  • 7-Zip ir arhivators, kas atbalsta daudz un dažādus arhīvus, kā arī savieno atsevišķus failus.
  • InfraRecorder ir CD un DVD rakstīšanas programma.
  • AbiWord ir tekstapstrādes programma, kas var ne vien nolasīt, bet arī rakstīt tekstu dažādos dokumentu formātos.
  • PDFCreator ir rīks, kas palīdz izveidot PDF dokumentus, cita formāta failus pārveidojot PDF formātā.
  • Notepad++ ir programma, kas ir noderīgs papildinājums klasiskajai Microsoft Windows Notepad programmai.
  • Mozilla Sunbird ir kalendāra programma, kas noder laika plānošanai.
  • Dia ir diagrammu zīmēšanas rīks, kas ir Microsoft Visio analogs.
  • Freemind ir rīks savu plānu un ideju pierakstīšanai un strukturēšanai.
  • Inkscape ir vektorgrafikas redaktors, kas piedāvā līdzīgas iespējas kā Adobe Illustrator un CorelDraw.
  • Tux Paint ir zīmēšanas programma, kas piemērota bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem.
  • Paint.NET ir programma, kas paredzēta fotoattēlu un cita veida attēlu apstrādei.
  • NVU ir mājaslapu izstrādes vietne, kas iespēju ziņā ir līdzvērtīga Microsoft FrontPage un Adobe Dreamweaver.
  • Scribus ir iespieddarbu maketēšanas programma.
  • Blender ir 3D modelēšanas, animēšanas un pēcapstrādes programma, kas paredzēta statisku attēlu un video veidošanai.
  • Jahshaka ir rīks, ar ko iespējams montēt un apstrādāt video.
  • Azureus ir programma, kas paredzēta datņu apmaiņai BitTorrent tīklos.
  • RevConnect ir uz DC++ bāzes veidota programma, kas paredzēta datņu apmaiņai Direct Connect tīklos.
  • FileZilla ir FTP klients, kas atbalsta sFTP protokolu.
  • Pidgin ir tērzēšanas programma, kas atbalsta AIM, ICQ, IRC, MSN, Google Talk un Yahoo! protokolus.
  • eMule ir programma, kas paredzēta failu apmaiņai lielākajā vienādranga failu apmaiņas tīklā.
  • HTTrack ir programma, kas sniedz iespējas kopēt mājaslapas un aplūkot tās interneta bezsaistes režīmā.
  • TightVNC ir attālinātās kontroles programma, kas, pielietojot interneta starpniecību, ļauj pieslēgties un pārvaldīt jūsu darbstaciju.
  • Audacity ir rīks skaņas ierakstīšanai, pārveidošanai un apstrādei, izmantojot dažādus formātus.
  • Songbird ir mūzikas atskaņotājs, kas atskaņo ne vien mūziku, kas atrodas datorā, bet arī mūziku no interneta straumēm.
  • Miro ir interneta televīzijas atskaņotājs, kas atbalsta dažādus video formātus, RSS un piedāvā arī meklēšanu YouTube.
  • MediaCoder ir rīks audio un video failu pārveidošanai ar failu pakotņu apstrādes atbalstu.
  • Celestia ir 3D kosmosa simulators, kas ļauj iepazīt gan mūsu planētu, gan pārējo Visumu.
  • Really Slick Screensavers ir ekrānattēlu pakotne jūsu datora darbvirsmas izdaiļošanai.
  • Electric Sheep ir ekrānsaudzētājs.
  • Tuxtype 2 ir spēle, kas uzlabo iemaņas rakstīšanā ar datoru.
  • Workave ir programma, kas palīdz saglabāt darbspējas un veselību, ilgi strādājot pie datora.
  • KeePass ir paroļu glabāšanas rīks.
  • Eraser ir programma, kas palīdz atbrīvoties no sensitīviem datiem datorā;
  • TrueCrypt ir programma datu šifrēšanai, lai droši glabātu svarīgus datus.
  • PuTTY ir programma, kas palīdz pieslēgties pie Telnet vai SSH serveriem.
  • GTK+ ir GTK vides bibliotēku pakotne, kas nepieciešama citām programmām.

C++

By   July 10, 2015

c plus plusC++ ir programmēšanas valoda, kuras izstrādi 1979. gadā sāka dāņu programmētājs Bjērns Stroustrups. Tā ir vienas no pirmajām programmēšanas valodas ”C” pēctecis jeb uzlabota versija. Tas nozīmē, ka C++ valodā var programmēt, izmantojot ”C stilu” jeb visas funkcijas, kas pieejamas ”C” valodā. Kodēt ir iespējams arī otrā virzienā, un tas to padara par lielisku hibrīda valodas piemēru. Šīs valodas galvenā funkcija ir objektorientējošā programmēšana. Objektorientējošās programmēšanas valodas īpašības raksturo mantošana, inkapsulācija un polimorfisms. Tā tiek uzskatīta par vidējas grūtības pakāpes programmēšanas valodu, jo tajā ir gan augsta, gan zema līmeņa valodas iespējas. Sākotnēji šo valodu sauca par ”C ar klasēm”, jo tajā bija viss C valodā sastopamais ar uzlabojumiem jeb klasēm. Tomēr 1983. gadā to pārsauca par ”C++”, kurā plus zīmes tik pat precīzi norāda C valodas uzlabojumus.

Šī programmēšanas valoda ir viena no visvairāk izmantotajām, jo tā veido dažādas sistēmu vai aplikāciju programmas, draiverus, serveru aplikācijas un programmaparatūru. Galvenā C++ sastāvdaļa ir iepriekš definētas klases, kas ir datu apgabali, kurus var izmantot vairākkārtēji. Šī valoda arī atļauj radīt jaunas klases. Kādas noteiktas datu klases objekti var tikt norīkoti, lai izpildītu kādas funkcijas konkrētās klases ietvaros. Objekti var tikt pārveidoti tā, lai tie strādātu tikai programmatūras darbības laikā. Tāpat klases spēj nodot īpašības jaunām klasēm, kuras turpmāk pildīs publiskās un aizsargātās noklusējuma funkcijas. C++ piedāvā dažādas operācijas ar objektiem, kā salīdzināšanu, aritmētiku, bitu manipulāciju, loģikas funkcijas u.c.

Kaut arī šī programmēšanas valoda nav no vieglākajām, ar to visbiežāk tiek uzsāktas programmēšanas apmācības. Pamatojums šim apgalvojumam ir valodas popularitāte un vieglā pieejamība. Ikviens programmētājs var veikt savus labojumus vai meklēt kļūdas ar šo valodu radītā programmatūrā. Ļoti daudzi programmētāji, ieskaitot Linus Torvalds, Ričardu Stellmanu un Kenu Tompsonu, ir kritizējuši C++ dažādu iemeslu dēļ. Tikusi kritizēta tā izņēmumu apstrāde, lēnais kompilēšanas ātrums un nevajadzīga vai pārāk lieka sarežģītība. C++ ir bijis kā iedvesmojums daudzām citām programmēšanas valodām, kā C#, Java un jaunākajām C versijām.

Kā izveidot mājas lapas logotipu?

By   May 21, 2015

logotipiJebkura brenda vai tīmekļa vietnes viena no galvenajām sastāvdaļām ir logotips, kas rada firmas atpazīstamību un ko var izvietot gan uz vizītkartēm, gan rēķiniem, gan, protams, pašā mājas lapā un arī uz mājas lapā izvietotajiem attēliem. Logotipam ir jābūt atpazīstamam un tam ir jāraisa pozitīvas atsauksmes, lai cilvēkam ieraugot šo logotipu uzreiz būtu skaidrs, ar ko šis uzņēmums nodarbojas, vai arī, kas šajā mājas lapā būs pieejams. Bet par to, kāpēc ir vajadzīgs logotips varat lasīt mūsu iepriekšējā rakstā, bet šodien vairāk tieši apskatīsim to, kā tad šo logotipu veidot, un kas būtu jāņem vērā šīs firmas zīmes izveidošanas gaitā.

Vispirms jau ir jāsaprot, ka logotipam ir jābūt unikālam un tam ir jāizraisa pozitīvas atmiņas, jo tā būs viena no galvenajām lietām, kas būs redzama jūsu klientiem un partneriem, tāpēc katru reizi to ieraugot viņiem būtu jāsaprot, ka tas ir jūsu un tāpēc jāsaprot, ko tas simbolizē un ar ko tas saistās. Ja jūsu uzņēmums nodarbojas kādā noteiktā nišā, tad jums būtu logotipā jāmēģina iekļaut kaut kādi šīs nišas elementi, kā arī paša uzņēmuma nosaukums vai vismaz daļa no šī nosaukuma. Padomājot par pasaulē zināmākajiem logotipiem, kā kompāniju Apple, Microsoft, Dell, Sony, Google, Nike, Addidas un citiem līdzīgiem uzreiz ir skaidrs, ar ko šī kompānija nodarbojas, un arī tas, ka šis logo noteikti, ka nozīmē kvalitāti un noteiktus standartus, ko tad šī kompānija piekopj.

Logotipa izveidē ir vajadzīgs ieguldīt ļoti daudz laika un viss, jau protams sākas ar nosaukuma izveidi, jo pēc tā tad arī varēsiet izveidot šo Logo. Nosaukumam un logotipam abiem būtu jābūt tieši vai netieši saistītiem ar uzņēmumu, vai nišu, kurā šis uzņēmums darbojas un jāatspoguļo pats galvenais, ar ko šis uzņēmums nodarbojas, vai arī kāda no uzņēmuma galvenajām darbībām. Ja arī uzņēmuma nosaukums tā īsti nav saistīts ar tā darbības sfēru, tad vismaz logotipam būtu ar to jāsaistās, vai vismaz jāparāda, kāda ir uzņēmuma mentalitāte vai arī darbības principi.

Iespējas izveidot šo logotipu ir dažādas un pārsvarā uzņēmumi izvēlas trešās puses dizainerus, kas tad arī mēģinās šo logotipu izveidot. Bet tā ne vienmēr ir labākā izvēle, jo trešās puses piesaistīts cilvēks diezin vai būs pietiekoši zinošs tajā, ar ko jūsu uzņēmums nodarbojas un kādas ir jūsu ambīcijas tāpēc vismaz galveno daļu, jeb galvenās domas zem šī logotipa vajadzētu izveidot uzņēmuma vadītājam vai vadītājiem. Un pēc tam tad var piesaistīt trešo pusi šo konceptu noslīpēšanai un pilnveidošanai, vai arī uzdot to kādam no uzņēmuma pārstāvjiem, kas to varētu izveidot daudz labāk. Pamatā ir jādomā par to, ko tad šim logo būtu jāizraisa klientos un kādām emocijām no tā vajadzētu rasties, un tikai pēc tam var domāt par to, kāds tad tas varētu izskatīties.

SQL Lite datu bāze

By   March 2, 2015

SQL liteSQLite ir maza izmēra iegultā relāciju datu bāžu pārvaldības sistēma. Vārds “iegultā” nozīmē, ka SQLite neizmanto klienta-servera paradigmu, kas nozīmē, ka SQLite nav atsevišķi strādājošs process ar kuru mijiedarbojas programmas, bet ir bibliotēka ar kuru tiek papildināta programma un tas kļūst par daļu no programmas. Tādējādi, kā saziņas protokols tiek izmantotas funkcija no SQLite bibliotēkas. Šāda pieeja samazina pieskaitāmās izmaksas, reakcijas laiku un vienkāršo programmu. SQLite visas datubāzes (ieskaitot definīcijas, tabulas, indeksus un datus) glabā vienotā standarta failā tajā datorā, kurā tiek veikta izpildāmā programma. Īstenošanas vienkāršums ir panākts, nodrošinot, ka pirms transakcijas veikšanas ieraksta visu failu, kas glabā datu bāzes informāciju, tiek bloķēts.

Komplektā ir arī funkcionāla klienta daļa, kā izpildāmais fails sqlite3, ar kura palīdzību tiek demonstrēta bibliotēkas funkciju īstenošana. Klienta daļa strādā no komandrindas ļaujot piekļūt datu bāzes failiem uz standarta operētājsistēmu funkciju pamata.

SQLite kods ir publiskā domēnā, kas nozīmē, ka to var izmantot bez maksas jebkādiem mērķiem, gan komerciāliem, gan privātiem. SQLite šobrīd jau ir pieejams ļoti daudzās aplikācijās, ieskaitot tādus apjomīgus projektus, kā Adobe programmās, Apple produktos, Dropbox sistēmā, Mozilla Firefox interneta pārlūkprogramma un citos.

Vairāk informācijas par šo datubāzi sqlite.org

MVC mājas lapas arhitektūra

By   March 2, 2015

MVCModel-View-Controller ir veids, kā organizēt savu kodu, lai apslēptu tā sarežģītību un uzturētu saistītu kodu. Tas sadala web aplikāciju trīs galvenajās sadaļās: modelis, kontrolieris un skats. Modelis nodrošinat visas darbības ar datubāzi, kontrolieris nodrošina visas darbības ar web serveri, skats ģenerē HTML kodu, kas tiek attēlots pārlūkprogrammā. Izmantojot MVC arhitektūru savās aplikācijās, padara sarežģītas web aplikācijas viegli izpildāmas. Ja izveidota pareizi, Rails MVC aplikācijā kontrolierī nekad nebūs kods, kas piekļūs datu bāzei un skats nekad nesadarbosies ar web serveri.

Modelis

Modelis pārstāv aplikācijas informāciju (datus) un noteikumus, kā manipulēt ar šiem datiem. Rails gadījumā, modelis tiek pārsvarā izmantots, lai pārvāldītu noteikumus, kas vajadzīgi, lai savstarpēji sadarbotos ar atbilstošo datu bāzes tabulu. Lielākajā daļā gadījumu, katra tabula datubāzē, atbildīs vienam web aplikācijas modelim. Modeļa sadaļa Ruby kodā atbild par objektu glabāšanu un iegūšanu no datu bāzes, kā arī nodrošina šo datu pareizumu un precizitāti. Kā, piemēram, ja tiek mēģināts saglabāt produktu ar negatīvu cenu, Modeļa kodam jāpārbauda šī pretruna un jānoraida datu saglabāšana datubāzē, līdz problēma tiek atrisināta.

Kontrolieris

Kontrolieris MVC ietvarā atrodas starp modeli un skatu. Vienkāršākajā formā, kontrolieris ir atbildīgs par ienākošo pārlūkprogrammas pieprasījumu izpildi, iegūstot objektus no datubāzes izmantojot Modeli no tālak tos nodod Skatam, kurš tos izpilda. Kontrolierim ir tieša piekļuve web severim un sesijas mainīgajiem. Kontrolierim ir dažādas darbības, ko aplikācija var izpildīt, kā, piemēram, pievienot jaunus produktus vai apskatīt visus produktus. Kontrolieris arī ir web-lapas galvenais dzinis. Kontrolieru parasti ir daudz, jo katrs atbild par kādas konkrētas web-lapas daļas apstrādi. Tas padara lapas tehnisko uzbūvi saprotamāku. Kontrolierī raksta funkcijas, kas iegūst, apstrādā datus no modeļiem un parāda tos skatos.

Skats

Skats atspoguļo lietotāja saskarsni aplikācijā. Rails skati parasti ir HTML faili ar iestrādātu Ruby kodu, kas izpilda uzdevumus, kas attiecas tikai uz datu un informācijas attēlošanu. Skati paņem datus, kas tiem tiek nodoti no Kontroliera un izveido HTML kodu web pārlūkprogrammai. Visa formatēšana un stili norisinās skatā, dodot iespēju Modelim un Kontrolierim koncentrēties uz to galvenajiem uzdevumiem. Ruby kods HTML skatā parasti tiek ietverts tagos <%%>. Skatā ir pieejami mainīgie, kas tiek definēti kontrolierī.

Ruby On Rails

By   June 25, 2014

Ruby On RailsRuby ir dinamiska programmēšanas valoda, kas ir veidota, kā pilnībā objektorientēta valoda, kuru iespējams lietot dažādām programmētāju vajadzībā. Ruby valodas sintakse ir viegli saprotama, un tā ir veidota iespaidojoties no tādām valodām, kā Perl un SmallTalk, tāpēc to ir iespējams viegli apgūt ikvienam programmētājam, kas jau lieto citas programmēšanas valodas vai ikvienam jaunajam lietotājam. Ruby valoda ir kļuvusi par vienu no izplatītākajām programmēšanas valodām un pēdējo gadu laikā Ruby ietekme it tikai augusi.

Ruby izveides sākuma datums ir 1993. gada – 24. februāris, kad programmēšanas valodas autors Yukihiro Matsumoto sācis ar kolēģi runāt par objektorientētas scenāriju valodas iespējamību un tās ērtumu un citām labajām īpašībām. Yukihiro Matsumoto jau iepriekš ir pārzinājis Perl4 programmēšanas valodu, taču tā viņam nav patikusi jo bijusi pārāk sarežģīta un arī Python programmēšanas valoda viņam likusies sarežģīta, jo esot bijusi sajūta, ka tā ir parasta programmēšanas valoda, kurai ir pievienotas objektorientētas valodas īpašības. Autors meklēja vēl arī citas objektorientētas valodas, bet viņam neizdevās atrast pietiekoši labu kandidātu savām vajadzībām, un tāpēc viņš izlēma veidot pats savu valodu un ar savu 15 gadus ilgo pieredzi objektorientētu valodu lietošanā viņš bija viens no labākajiem kandidātiem, kas varētu izveidot pilnībā objektorientētu valodu jau pašos tās pamatos. 1995. gada decembrī Ruby versija 0.95 tika parādīta plašākai publikai Japānas ziņu portālos, bet kopš tā laika Ruby valoda ir iekarojusi daudzu programmētāju prātus un ar savu vieglo lietošanu, kā arī lielo lietotāju atbalstu un pašas kopienas aktīvo rosību ir kļuvusi par vienu no populārākajām programmēšanas valodām.

Ruby , kā programmēšanas valoda izceļas ar daudzām īpašībām, kur zināmākās ir:

  • Pilnībā objektorientēta valoda jau pašos valodas izveides sākumos, nevis adoptēta objektu metodoloģija pēc valodas izveides;
  • Saprotama un viegli lietojama sintakse;
  • Valoda veidota ar stilu, kas ļauj programmētājiem veidot īsāku kodu, padarot tās pašas funkcijas;
  • Atbildīga un atsaucīga kopiena.

Ruby programmēšanas valodu populāru padarīja tieši Rails ietvars, kas kopā veido Ruby On Rails platformu, kas būtībā paplašina abstraktos konceptus un ļauj programmētājiem vairāk veidot programmas abstraktā līmenī izmantojot pēc iespējas mazāk zema līmeņa kodu. Rails ietvars tika izlaist jau tālajā 2004. gadā, un to radījis David Heinemeier Hansson. Rails ietvars tika un tiek veidots, kā pilnībā objektorientēta vide, kas liek veidot programmas kodu pēc MVC, jeb Model View Controller principa un arhitektūras. Veidojot tīmekļa vietnes Rails vidē programmētājam vienmēr ir noteikta jau gatavas mapju (folders) struktūra un visi faili tiek izkārtoti pēc šis struktūras vieglākai koda labošanai un uzlabošanai nākotnē. Tas nozīmē, ka aplikācijas, kas veidotas ar Ruby On Rails visas tiek veidotas pēc vienota principa un programmētājiem ir iespējams viegli un ātri atrast vajadzīgos koda fragmentus ikvienā programmā.

Ruby On Rails, salīdzinot ar citām brīvi pieejamajām programmēšanas valodām, kā PHP dod daudz lielākas iespējas un programmas veidot šajā valodā ir ātrāk un vienkāršāks, tieši tāpēc autors izvēlas ROR, kā galveno platformu programmas izstrādei.

XLS(Microsoft Excel)

By   June 22, 2014

xls faila formātsExcel ir Microsoft veidota izklājlapu programma, kas tiek veidota Apple, Microsoft  un citām operētājsistēmām un kopā ar citām programmām veido Microsoft Office programmu kopumu.

Excel programmatūra izmanto vienkāršas datu tabulas un izklājlapu attēlošanu, ļaujot tās lietotājiem viegli un ātri veikt dažādas darbības un manipulācijas ar datiem, kārtojot tos un attēlojot dažādās vizuālās formās. Excel atbalsta arī Visual Basic programmēšanas valodu, kas ļauj veidot viegli saprotamu kodu lai veiktu dažādas manipulācijas ar skaitļiem tieši pašās Excel tabulās, ievietojot šos koda fragmentus tieši izklājlapu šūnās.

Excel programma ir visizplatītākā izklājlapu programma, kas var tikt izmantota uz dažādām platformām, bet .xls faila formāts ir Excel Binary File Format, un tā kā šī faila specifikācijas ir brīvi pieejamas internetā, tad arī citas lietojumprogrammas var tās izmantots, kas padara šo formātu par universālu datu atrādes veidu.

Tieši šo iemeslu dēļ autors izvēlējies veidot programmā iespēju izvadīt datus arī XLS faila formātā, lai tie būtu viegli saprotami un ar tiem lietotājs varētu manipulēt jebkurā operētājsistēmā un platformā.

Statiskas VS Dinamiskas tīmekļa vietnes

By   June 1, 2014

statiska pret dinamisku timekļa vietniStatiskas lapas

Statiska tīmekļa vietne parasti ir neliela mājas lapa, kas sastāv no dažām web lapām (parasti 5-7). Parasti šī vietne satur pamata informāciju, un ja nepieciešams to labot, ir jāizmanto HTML redaktors, un jāraksta izmaiņas ar roku. Statisku tīmekļa vietņu rediģēšanai ir vairāki reduktoru vaidi:

  • Teksta redaktori, kā, piem., Notepad, sublimē, notepad ++, kur HTML (interneta lapas saturs, pieraksts) tiek mainīts tieši
  • WYSIWYG redaktors, kā, piem., MS FrontPage, Macromedia Dreamweawer, kur interneta lapas tiek veidotas un rediģētas vidē, kurā nav jāzin HTML valoda, un viss nepieciešamais kods tiek ģenerēts automātiski
  • Uz paraugiem balstīti redaktori, kā, piem., Rapidweaver un iWeb , Winx, kas lietotājam ļauj ātri izveidot savu interneta vietni ,un pie reizes arī publicēt to, nemaz nezinot neko no Web serveriem vai programēšanas valodām.

Statiskas tīmekļa vietnes aprasti veido uzņēmumi vai individuālas personas, kas neplāno tuvākajā laikā aktīvi labot šīs lapas saturu un mainit to atībībā pret to, kurš šo lapu ir atvēris. Statiskas Web lapas ir samērā viegli izveidojamas, jo nav vajadzīgas Servera skriptu(php ,ruby ,perl) un lietotāja skriptu(javaScript) valodu zināšanas. Teorētiski ari tādas tīmekļa vietnes, kas tiek ģenerētas no servera var būt statiskas, bet tad tās nedrīkst mainīties attiecībā pret lietotājiem un nekādiem citiem faktoriem. Statiskas Tīmekļa vietnes aprasti ir vienkārši HTML dokumenti, kas glabājas uz servera un kad lietotājs ieraksta attiecīgās mājaslapas domēna vārdu pārlūkprogrammā, tad šis dokuments tiek iegūts no servera un atspoguļots šim lietotājam neizmainīts.

Dinamiskas lapas

Dinamiskas Web lapas ir tādas tīmekļa vietnes , kuru saturs bieži mainās, ņemot vērā dažādus apstākļus. Atšķirībā no Statiskām tīmekļa vietnēm, dinamiskas lapas ir daudz interaktīvākas un patīkamākas lietotājiem, jo dinamiski ģenerētas lapas ir iespējams izveidot pēc attiecīgā lietotājas vēlmēm un patikšanas. Dinamiskas Interneta vietnes parasti tiek ģenerētas ņemot datus no datubāzes un attēlojot tos pēc attiecīgā lietotāja vēlmēm vai kādiem citiem kritērijiem. Šie kritēriji var būt:

  • Vai lietotājs apskata Tīmekļa vietni pirmo reiz vai atkārtoti.?
  • Vai lietotājs ir veicis kādu darbību , kuras parametri pēc tam ir nodoti serverim?
  • Kāda ir lietotāja pārlūkprogramma?
  • Lietotāja pārlūkprogrammai uzinstalēto papildinājumu esamība vai neesamība.
  • Lietotāja Ekrāna izmērs.
  • Lietotāja ierīce, no kuras tas skatās web-lapu(mobilā ierīce, stacionārā).
  • Lietotāja atrašanās vieta.
  • Lapas apskatīšanas laiks.
  • Pēc lietotāja atļaujas saņemtu datu izvērtēšana.

Kā redzams , tad kritēriji, pēc kuriem ir iespējams veidot dinamisku tīmekļa vietni ir daudz un dažādi, tādēļ Tīmekļa vietnes izstrādātājam ir iespēja izmantot jebkuru no šim iespējām un izveidot lietotājam pielāgotu tīmekļa vietni, kuru būtu patīkami apmeklēt vēlreiz un vēlreiz. Dinamiskas Interneta lapas ir iespējams izveidot ar daudz un dažādām metodēm, bet visbiežāk tas tiek darīts ar servera skriptu valodām (PHP,Ruby,Python,ASP.net ), kuras tad arī ģenerē visu šo dinamisko saturu, un izvada to HTML formātā.

Lai gan Serveru skriptu valodas ir visbiežāk izmantotais veids, lai izveidotu dinamiskas tīmekļa vietnes, daudzi WEB izstrādātāji izmanto arī klienta skriptu valodas, kā (JavaScript), kuras parasti neglabā nekādu informāciju datubāzēs, bet vienkārši veic dinamiskas darbības attiecībā pret to ko lietotājs dara un kāds ir viņa pārlūkprogrammas stāvoklis. Tomēr mūsdienās ļoti populāri kļūst apvienot gan serveru, gan klienta skriptu valodas, tādējādi veidojot neatkārtojamu pieredzi tīmekļa vietnes lietotājam.

Mājas lapu tipi

By   May 31, 2014

website typesTīmekļa vietne mūsdienās iedalās daudz un dažādos tipos, bet lielākie un vispazīstamākie no šiem tipiem ir Portāls, Vortāls, Blogs , Žurnāls ,Forums

Portāls

Portāls ir Tīmekļa vietne ar plašu saturu. Portāls sniedz daudzpusīgu informāciju un parasti nodrošina piekļuvi plašam resursu un pakalpojumu klāstam, piemēram, forumiem jeb diskusijām, meklētājprogrammām, e-pastam ,fotogrāfijām. Portāli aprasti ir dinamiski ģenerētas tīmekļa vietnes, kas piedāvā plaša tematiskā spektra publikācijas, iespējas piedalīties diskusijās, komentēt ievietoto informāciju, bieži arī e-pastu, datorspēles, vārdnīcu, laika ziņas, valūtu kursu kalkulatorus un citus pakalpojumus/informāciju. Latvijas pazīstamākie portāli ir www.tvnet.lv, www.draugiem.lv  , www.delfi.lv .

Vortāls:

Vortāls ir tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem. Vortāls no portāla atšķiras ar to, ka tajā sniegta informācija kādā konkrētā jomā – web izstrādes vortāls, makšķernieku vortāls, darba sludinājumu vortāls, kāzu vortāls vedējiem, tūrisma vortāls u. c.

Vortāli nodrošina lietotājus ar attiecīgās nozares jaunumiem, arī ar, piemēram, pētījumiem un statistiku, diskusijām, tiešsaistes līdzekļiem un citiem pakalpojumiem, kas sniedz ziņas par konkrēto jomu. Vortāls var būt arī daudzfunkcionāla vietne, kas veltīta vienai galvenajai tēmai, piemēram, mūzikai.

Blogs, jeb memuārs:

Emuāri pēc satura ir ļoti atšķirīgi – sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienu žurnāliem. Vairākumā tīmekļa žurnālu apmeklētāji var ierakstīt un lasīt komentārus, tādējādi konkrētajiem emuāriem izveidojas noteikts lasītāju loks.

Tīmekļa žurnāls

Tīmekļa žurnālu raksturs ir ļoti atšķirīgs, sākot no vienkāršām dienasgrāmatām un tādu hipersaišu sarakstiem, kuras šķiet svarīgas pašam autoram, līdz pat sīki izstrādātiem rakstiem, pie kuriem veidojas plašas lasītāju diskusijas. Daudzos emuāros vecākie ieraksti tiek arhivēti un katram ierakstam tiek ģenerēta statiska (nemainīga) adrese. Tīmekļa žurnālu jaunāko ierakstu virsraksti ar saitēm uz tiem tiek piedāvāti.

Forums, jeb diskusiju dēlis:

Ziņojumu dēļi jeb tautā sauktie forumi ir tīmekļa vietnes, kuru saturu veido lietotāji diskutējot par kādu konkrētu vai plašāku tēmu. Forumu ieraksti tiek glabāti datubāzēs un tādējādi tie atšķiras no, piemēram, čata tīmekļa vietnēm, kurās ziņojumi tiek izdzēsti pēc sarunas beigām. Visbiežāk forumi ir publiski pieejami viesiem, bet lai tajos varētu ievietot kādu ziņu ir nepieciešams reģistrēties, vai pieslēgties tīmekļa vietnei.

Tīmekļa vietņu struktūra

By   May 25, 2014

Tīmekļa vietnes aprasti iedalās divu veidu struktūrās , kas ir Lineāra, jeb secīgas un hierarhiskas, jeb koka.

Lineāras tīmekļa vietnes

Lineārās jeb secīgās tīmekļa vietnes parasti ir tādas lapas, kurām ir izteikts sākums un beigas, un kurās glabājas tāda informācija, kuru nevar uztvert, pārlecot uz kādu citu saiti vai lapaspusi. Parasti šāda tipa lapas ir retas, bet dažreiz šī struktūra ir vienīgā, kādā veidā iespējams izveidot vienotu lasījumu, piemēram, ja no grāmatas mēģinātu izveidot tīmekļa vietni , tad visticamāk, k a tā būtu lineāra struktūra, jo grāmata ir jālasa no sākuma līdz beigām, nevis lēkājot pa lapas]pusēm un paragrāfiem.

Hierarhiskas tīmekļa vietnes

Hierarhiskas jeb koka veida tīmekļa vietnes parasti ir izplatītākā Web lapu struktūra, un tā izpaužas tā, ka no vienas lapas var vest saites uz citām lapām, kurām atkal var būt saites uz citām lapām, tādā veidā veidojot tādu, kā koka struktūru, kuras sakne, jeb pamats ir mājaslapa, jeb galvenais tīmekļa lapas piekļuves punkts. Hierarhiskas tīmekļa vietnes parasti ir vieglāk pārskatāmas, jo ir dažādas norādes(saites) uz citām lapām, kuras atkal norāda uz citām lapām , tādējādi rodas iespēja no galvenās lapas navigēt uz citām lapām, atrodot saturu, kas ir nepieciešams.